Pirmdiena,  10. decembris,  2018
 
Vārda dienas:   Guna, Judīte
Cieceres internātpamatskola
     
    Skolas vēstures lappuse
     
       Skola – tā nav vieta, skola – tas ir laiks. Laiks, mūžam mainīgais, plūstošais – kā skolas bērni, kas nemitīgi mainās laika plūdumā. Tiem līdzi mainās arī pati skola: mainās gadalaikos, mainās savā vēsturiskajā ritējumā.

       Skolas vēsture aizsākās pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, kad tā atradās Jelgavas ielā 14 (bijušais jauno karavīru iesaukšanas punkts, padomju laikos kara komisariāts). Skola saucās  Cieceres pagasta 1.pakāpes Brocēnu pamatskola. Šo skolu ilgus gadus vadīja Jēkabs Štamers, gleznotāja Jaņa Rozentāla draugs. J.Rozentāls viņu attēlojis savā gleznā „No baznīcas” ( pie vaļņa stāv divi jauni cilvēki – viens no viņiem J. Štamers).
       1939.gada 23.septembrī atklāja jauno skolu Cieceres upes otrajā krastā. Tās nosaukums bija Cieceres pagasta 15.maija pamatskola. 1940.gadā notika skolas 1.izlaidums.
        1941. gadā sākās 2.Pasaules karš, mainījās skolas nosaukums – Cieceres pagasta sešklasīgā pamatskola. Kara gados vācieši skolā iekārtoja kara slimnīcu, skola darbojās neregulāri.
    Pēc kara skolā mācības tika atjaunotas.
        1960. gada 1.septembrī izveidoja Cieceres internātpamatskolu, kas  tika  dibināta  uz bijušās septiņgadīgās skolas bāzes.  Savas darba gaitas uzsāka 14  skolotāji, skolā mācījās 120 audzēkņi.
        Pirmais internātskolas mācību gads vēl aizritēja dzeltenajā 15. maija skolā,bet pāri ceļam jau bija liels būvlaukums. Mācību korpusu un darbnīcas uzbūvēja 1961. gadā. Tika izveidots un iekārtots skolas sporta stadions.
        Sešdesmito gadu sākumā attīstījās skolas palīgsaimniecība. Tā nebija mazā – nācās apsaimniekot 19 ha zemes. Kartupeļu lauki stiepās līdz pat tagadējai Saldus vidusskolai. Bija ābeļu dārzs, cūku kūts, siltumnīca. Saimniecībā izaudzēto skolā paši vien patērēja. Darbos gāja arī audzinātāji un skolēni. Tajā laikā skolā bija zirgs Virsaitis un ēzelis Līze. Kad bērni parkā pastaigājušies, tas viņiem gājis līdz.
        Kamēr cēla internātu, vecās skoliņas telpas kalpoja kā guļamistabas.
    1966. gadā ekspluatācijā nodeva internāta ēku.
        Nepatīkama situācija izveidojās atmodas laikā, kad tika izvirzīts jautājums, vai skolai vispār pastāvēt. Lai likvidētu divplūsmu skolas, krievu tautības bērnus vēlējās ievietot atsevišķā skolā. Par tādu izvēlējās Cieceres skolu. Tolaik iedomājās, ka tūlaļ situācija uzlabosies tiktāl, ka valstī vairs nebūs vajadzīgas ne internātskolas, ne speciālās skolas. Ar sabiedrības lielu atbalstu Cieceres internātskolu no likvidēšanas izdevās pasargāt.
       Skolas pirmais saīsinātais nosaukums bija CIS, bet pēc neatkarības atgūšanas tā kļuva par CIP (Cieceres internātpamatskola). Ciecernieki ar to lepojās, bet nezinātāji brīnījās, kas tā par iestādi.
        Kopš 2007.gada skolai ir sava himna. Tās vārdu autore - skolotāja V. Mažone, mūziku sakomponēja skolotāja A. Priediņa.
     

    Skolas direktori:
    1960. - 1965.  Romualds Kukelis.
    1965. – 1969. Nelda Jabla.
    1969. - 1990.  Voldemārs Sīlis.
    1990. - 2013.  Kārlis Maks.
    no 2013.         Vineta Vovere
     
    Cieceres internātpamatskola           © 2017
    < Decembris 2018
    P
    O
    T
    C
    Pk
    S
    Sv
    01
    02
    04
    05
    06
    08
    09
    11
    12
    14
    15
    16
    18
    19
    22
    23
    24
    25
    26
    27
    28
    29
    30
    31
    Cieceres internātpamatskola           © 2017